Buohccán Suomas mátkkoštettiin

Heahtedáhpáhusas čuojat almmolaš heahtenummárii 112. Jos boađát EU-, Eeg-riikkas dehe Šveiccas, oaččut dálkkasdieđalaččat vealtameahttun dikšuma eurohpalaš buohccedikšungoarttain. Jos boađát EU-riikkaid olggobealde, dus lea vuoigatvuohta hohpolaš dikšumii Suomas. Jos don boađát Austrálias, dus lea dasa lassin vuoigatvuohta dálkkasdieđalaččat vealtameahttun dikšumii.


Heahtedáhpáhusas čuojat heahtenummárii 112. Dárbbu mielde du veahkkin sáddejuvvo ambulánsa dehe dálkkodanhelikopter. Sáhtát maid bidjat iežat telefuvdnii nuvttá 112 Suopma -heivehusa, mii muitala heahteguovddážii gos don leat.

Heahtedilis dus lea vuoigatvuohta oažžut hohpolaš buohccedikšuma, dego bátnedikšuma, mielladearvvašvuohtadikšuma ja gárrenávnnasdikšuma, miehtá Suoma almmolaš dearvvašvuođa fuolahusas. Hohpolaš dikšumiin dárkkuhuvvo fáhkkestaga buohccáma, váttu, guhkesáiggebuozalmasa váttásnuvvama dehe doaibmannávcca vuollánan gáibidan njuolggoárvvoštallan ja dikšun.

Juos gažaldagas ii leat heahtedáhpáhus, don sáhtát leat oktavuođas iežat orodangieldda dearvvašvuohtaguovddážii dehe buohcceviesu gohcimii. Juos smiehtat, gáibidago du dilli hohpolaš dikšuma, don sáhtát čuojahit gohcinveahki telefonbálvalussii, man dábuhat nummáris 116117. Gohcinveahkki bálvala nuvttá measta oba Suomas, birra jándora. Doaibmaguovllu sáhtát dárkkistit gohcinveahki fierbmesiidduin (suomagillii).

Sáhtát maid mannat priváhta doavtterstašuvdnii. Oahpásnuva Suoma dearvvašvuohtabálvalusaide dáppe.

Boađán nuppi EU-, Eeg-riikkas dehe Sveiccas

Oaččut dálkkasdieđalaččat vealtameahttun dikšuma Suoma almmolaš dearvvašvuohtafuolahusas, jos du buohccedikšungoluid ovddasvástádus lea nuppi EU- dehe Eeg-riikkas dehe Sveiccas. Čájet dikšunaddái eurohpalaš buohccedikšungoartta (suomagillii). Jos boađát nuppi Davviriikkas, sáhtát čájehit maid virggálaš identitehtaduođaštusa dehe passa. Maiddái Stuora-Británnias dehe Davvi-Irlánddas boahttit ožžot dikšuma pássain. Stuora-Británnia ja Davvi-Irlándda bássa ja eurohpalaš buohccedikšungoarta dohkkeba Suomas Stuora-Británnia EU-earu sirddabaji áigge (gitta jagi 2020 loahpa rádjái).

Mávssát dikšumis seamma áššehasmávssu go Suomas fásta orrut. Jos buohccát fáhkkestaga ja anát priváhta dearvvašvuohtafuolahusa bálvalusaid, de sáhtát ohcat buhtadusaid juogo iežat buohcanoadjolágádusastat dehe Kelas. Dasa lassin sáhtát ohcat buhtadusa dálkasiid ja mátkkiid goluin Kelas, go dat laktásit priváhta dehe almmolaš dearvvašvuohtafuolahusasdu oažžun dálkkasdieđalaččat vealtameahttun dikšumii. Kela buhtte dutnje namuhuvvon buhtadusaid seamma ládje go Suomas orruide.

Dálkkasdieđalaččat vealtameahttun dikšumiin dárkkuhuvvo dakkár dikšun, mii ii sáhte vuordit du ruoktot máhccama.  Gažaldat sáhttá leat fáhkkestaga buohccámis, guhkesáigge buozalmasa gáibidan dikšumis, áhpehisvuođa čuovvumis dehe riegádahttindikšumis. Dikšun addojuvvo dađi lági mielde, ahte sáhtát máhccat ruoktot dorvvolaččat iežat álgoálgosaš plána mielde. Dearvvašvuohtafuolahusa ámmátolmmoš árvvoštallá, makkár dikšuma dárbbašat ja man áiggis don galggat oažžut dikšuma.

Boađán EU-riikkaid olggobealde

Dus lea vuoigatvuohta hohpolaš dikšumii Suoma almmolaš dearvvašvuohtafuolahusas. Sáhtát maid ohcalit priváhta dearvvašvuohtafuolahussii. Don govččat ieš buot dikšungoluid. Ávžžuhahtti lea váldit mátkedáhkádusa.

Jos orut bissovaččat Austrálias, dus lea Suomas orodeami áigge vuoigatvuohta oažžut dálkkasdieđalaččat vealtameahttun dikšuma almmolaš dearvvašvuohtafuolahusas.  Oaččut dikšuma almmolaš dearvvašvuohtafuolahusas seamma áššehasmávssuin go Suomas orru, go čájehat gustojeaddji Austrália pássa. Sáhtát čujuhit iežat vuoigatvuođa dikšumii maid eará riikka pássain, jos das boahtá ovdan gáržžitmeahttun orrunriektát Austrálias. Du bissovaš orrunčujuhus galgá leat Austrálias. Sáhtát geavahit maid Suoma priváhta dearvvašvuohtafuolahusa bálvalusaid, mas dálkkasdieđalaččat vealtameahttun dikšuma ollašuvvan goluide oažžut buohccedikšuma buhtadusaid Kelas.

Juos don leat boahtán Stuora-Británnias dehe Davvi-Irlánddas ja orodat Suomas gaskaboddasaččat, don sáhtát čujuhit iežat vuoigatvuođa dálkkasdieđalaččat vealtameahttun dikšumii juogo Stuora-Británnia EU-lahttuvuođa dehe brexita sirddaáigge mieđihuvvon eurohpalaš buohccedikšungoarttain,”Citizens Rights” –goarttain dehe GHIC-goarttain (Global Health Insurance Card). Buot ovdal namuhuvvon goarttaiguin oaččut dasa lassin buhtadusa priváhta dearvvašvuohtafuolahusas addojuvvon dikšuma goluin sihke doaktára mearran dálkasiid ja buozalmasa dikšuma dihte dahkkojuvvon mátkkiid buhtadusain.